Antibiotikas un cukurs: vai slimības laikā paši neapgrūtinām mikrobioma atkopšanos?
Ansis Zauers, uztura speciālists un mikrobioma pētnieks
Kad jālieto antibiotikas, bieži rodas jautājums: ko vēl darīt, lai pasargātu zarnu mikrobiomu? Parasti saruna ātri nonāk līdz prebiotikām un probiotikām. Taču man gribas sākt ar vēl vienu jautājumu: ko mēs šajā laikā ēdam un dzeram?
Šogad septembra beigās žurnālā Nature publicēts pētījums, kas man ļoti patīk tieši šā iemesla dēļ. Tas pievērš uzmanību ikdienišķai izvēlei – saldiem produktiem antibiotiku lietošanas laikā. Pētījuma vēstījums ir uzmanības vērts: antibiotiku ietekmē izmainītā zarnu vidē cukuriem bagāts uzturs var pastiprināt mikrobioma traucējumus.
Ko pētnieki darīja?
Pētnieki sekoja 173 pacientiem, kuri slimnīcā saņēma asinsrades cilmes šūnu transplantāciju. Viņi detalizēti uzskaitīja 9419 maltītes, bet uztura un mikrobioma analīzē izmantoja 1009 fēču paraugus no 158 pacientiem.
Tas ir būtiski. Pētnieki neaprobežojās ar jautājumu, ko cilvēks parasti ēd. Viņi vēroja, kā konkrētajā ārstēšanas periodā mainās uzturs un tam līdzās – zarnu mikroorganismu kopiena.
Ko viņi atklāja?
Plaša spektra antibiotiku lietošanas laikā lielāks saldu produktu patēriņš bija saistīts ar mazāku mikrobioma daudzveidību un lielāku Enterococcus īpatsvaru – tās nav labākās baktērijas. Bez antibiotikām šāda saistība netika novērota.
Enterokoki var būt sastopami arī cilvēka zarnās, taču noteiktos apstākļos tie var pārmērīgi savairoties un kļūt problemātiski. Šajā darbā runa ir tieši par īpaši jūtīgiem pacientiem intensīvas ārstēšanas laikā.
Man šķiet interesanti, ka rezultātos izcēlās arī saldināti dzērieni un medicīniskā uztura kokteiļi. Produktam var būt veselību atbalstošs nosaukums un lietošanas mērķis, taču tā sastāvs joprojām ir svarīgs.
Papildu analīzē autori perorālos uztura papildinājumus (ONS) izdalīja atsevišķi: gan šī grupa, gan pārējie saldie produkti antibiotiku lietošanas laikā bija saistīti ar zemāku mikrobioma daudzveidību. Tas nav pierādījums par jebkura proteīna kokteiļa kaitīgumu – atsevišķi produkti un to formulas šeit netika savstarpēji pārbaudīti.
Ko rādīja eksperimenti ar pelēm?
Lai pārbaudītu, vai novērotajai saistībai varētu būt cēlonisks pamats, pētnieki veica eksperimentus ar pelēm. Pievienojot saharozi antibiotiku lietošanas apstākļos, enterokoku savairošanās kļuva izteiktāka un ilgstošāka. Vienā eksperimentā to daudzums trešajā dienā bija aptuveni 16 reizes, bet sestajā dienā – 33 reizes lielāks nekā pelēm, kuras saņēma antibiotiku bez papildu saharozes. Saharoze viena pati, bez antibiotikām, enterokoku daudzumu neietekmēja.
Tie ir peļu eksperimenta rezultāti. Tos nedrīkst pārvērst solījumā vai prognozē cilvēkam. Tomēr tie nostiprina domu, ka uzturs var ietekmēt antibiotiku izraisīto pārmaiņu gaitu.
Arī mehānisms nav tik vienkāršs kā “cukurs pabaro sliktās baktērijas”. Lielākā daļa vienkāršo cukuru uzsūcas tievajā zarnā. Autori apsver gan mikroorganismu savstarpējās konkurences izmaiņas, gan organisma reakcijas, kas savukārt maina apstākļus zarnās. Precīzais mehānisms vēl jānoskaidro.
Un kā ar saldajiem sīrupiem?
Šeit es aizdomājos arī par saldajiem zāļu sīrupiem, īpaši bērnu slimošanas laikā. Daudzos no tiem cukurs ir viena no galvenajām sastāvdaļām. Vai mēs to vienmēr pamanām?
Šajā pētījumā zāļu sīrupus un bērnus nepētīja. Tāpēc no tā nevar secināt, ka konkrēts sīrups kaitē bērna mikrobiomam, un tas nav iemesls pārtraukt nozīmētas zāles. Man tas ir pamudinājums rūpīgāk apskatīt sastāvu un, ja vajadzīgs, pajautāt farmaceitam par līdzvērtīgu preparātu bez cukura.
Ko no šā darba paņemt ikdienai?
Pētījums bija slimnīcā, bet lielākā daļa no mums ar antibiotikām sastopas rudenī: angīna, sinusīts vai vidusauss iekaisums, un ārsts izraksta parastu 5–10 dienu kursu. Šajās dienās antibiotikas jau ir izjaukušas mikrobioma līdzsvaru. Mans ieteikums ir šajā laikā ar saldumiem neaizrauties.
Īpaši gribu to pateikt par bērniem. Konfekte nav mierinājums slimošanas laikā. Saprotu, ka gribas slimo bērnu iepriecināt. Taču konfekte “par drosmi” kopā ar saldinātu tēju un sulu dienas laikā sakrājas lielā cukura daudzumā – un tieši tad, kad zarnām tas ir vismazāk vajadzīgs. Bērnu var iepriecināt ar uzmanību, grāmatu vai kopā pavadītu laiku.
Slimnīca un smagi slimi pacienti ir cits stāsts. Tur pietiekama enerģijas un olbaltumvielu uzņemšana ir izšķiroša, un ārsta nozīmēto uzturu nevajadzētu atcelt bez konsultācijas ar ārstu. Taču es jau gadiem skaļi runāju pret cukura pilno medicīnisko uzturu Latvijā – saldinātajiem pudelīšiem, ko pēc antibiotiku kursa iesaka “spēku atgūšanai”. Ja papildu olbaltumvielas ir vajadzīgas, saldināto dzērienu vietā es ieteiktu izvēlēties OBVProt, kurā nav pievienota cukura, maltodekstrīna vai saldinātāju.
Šis pētījums nepamato visu ogļhidrātu vai veselu augļu izslēgšanu. Runa ir par pievienoto cukuru un saldinātiem dzērieniem.
Sumējot: Ikdienā cukura lietošana ir slikta, bet vēl sliktaka ta ir antbiotiku lietošanas laikā
Avots: Dai A., Ballweg A., Jogia W. un līdzautori. “Sugar-rich foods exacerbate antibiotic-induced microbiome disruption”. Nature (2026). DOI: 10.1038/s41586-026-11077-3
Raksts ir informatīvs un neaizstāj ārsta vai farmaceita konsultāciju.
